Darbinieks strādā pie ārvalstu darba devēja, ar kuru ir noslēgts darba līgums (TD). Darbinieks Latvijā maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (OVGSS). Kā būtu jākārto saņemtā ceļa nauda, ​​lai nerastos pārpratumi ar VID par nenomaksātajiem nodokļiem, ja darbinieks bieži dodas komandējumos?

Organizācijas ārvalsts īpašnieks, kas pieņem darbā darbinieku iekšzemē, ir darba devējs Darba likuma (Darba likuma) izpratnē un uz viņu attiecas Darba likuma noteikumi. DK 76.panta 1.daļa paredz, ka darba devējam ir jāatlīdzina darbiniekam tās izmaksas, kas saskaņā ar TD noteikumiem ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, it īpaši izmaksas, kas saistītas ar komandējumu vai darbu. darbinieka brauciens.

Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 161.punktu ceļa izdevumu un darba braucienu izdevumu atlīdzināšana MK noteiktajā apmērā netiek aplikta ar nodokli.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr.969 un IIN 4.punktam tiek iekasēta tā izmaksu daļa, kas pārsniedz komandējuma pabalsta normas. Ja dienas naudas apmērs ir noteikto normu robežās, tad tie nav uzskatāmi par darbinieka ienākumiem un nav jādeklarē.

Līdz ar to, ja organizācijas ārvalsts īpašnieks darbiniekam atlīdzina ceļa izdevumus un izmaksā dienas naudu Ministru kabineta noteikumos Nr.969 noteiktajā apmērā, tā neietilpst darbinieka darba samaksā. Tajā pašā laikā iekšējais darbinieks, iesniedzot darbiniekam ziņu, nenorāda saņemto atlīdzību par komandējumu.

Lai mazinātu koronavīrusa izplatību, Ministru kabinets ir grozījis ārkārtas lēmumu, ieviešot stingrus ierobežojumus no 21.oktobra līdz 14.novembrim.

Visiem pilnas slodzes darbiniekiem (arī tiem, kuri ir pilnībā vakcinēti vai saslimuši ar koronavīrusu) katru dienu, ierodoties darbā, būs jāapstiprina, ka viņiem nav infekcijas slimības pazīmju un ka viņi nav nonākuši saskarē ar inficētiem cilvēkiem.

Lai samazinātu koronavīrusa izplatības risku darbavietā, darba devējs var organizēt visu darbinieku pārbaudi uz Covid-19. Šajā gadījumā pilnībā vakcinētu un atveseļojušos darbinieku pārbaužu izmaksas sedz darba devējs.

Konstatēts, ka laikā no pulksten 20 līdz 5 ārpus savas dzīvesvietas drīkst atrasties tikai pamatota iemesla dēļ - darba vajadzībām, medicīnisko pakalpojumu saņemšanai u.c. Cilvēkiem, kuri šajā laikā dosies uz darbu (vai no darba) vai pildīs darba pienākumus, būs jāuzrāda atbilstošs iesniegums un personu apliecinošs dokuments.

No 2021. gada 25. oktobra līdz 31. decembrim atsevišķiem uzņēmumu un organizāciju darbiniekiem būs tiesības saņemt slimības atvaļinājuma pabalstus no pirmās dienas koronavīrusa infekcijas dēļ. Tas ietver cilvēkus, kuriem ir:

vakcinācijas sertifikāts;
dokuments par pagātnes slimību;
sertifikāts par nepieciešamību atlikt vakcināciju.
Šīs tiesības paredz Ministru kabineta oktobrī pieņemtie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu".

Ja vakcinēts, atveseļojies vai saņemts medicīniskais atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju, tiek izsniegta slimības lapa ARVI, tad no 1 līdz 3 slimības dienām tiks izsniegta darbnespējas lapa B, un tiks nodrošināti slimnīcas maksājumi par. šoreiz.

Ja darbinieks tiek nosūtīts uz koronavīrusa pārbaudi un rezultāti būs pozitīvi, slimības atvaļinājums tiks apmaksāts par laiku no pirmajām slimības dienām līdz pilnīgai atveseļošanai.

Organizācijām, kuras būtiski ierobežo Covid-19 straujā izplatība, būs pieejama apgrozāmā kapitāla subsīdija un algu subsīdiju programma nepilnas slodzes darbiniekiem. Tas paredz Ministru kabineta ārkārtas sēdē atbalstīto Ekonomikas ministrijas priekšlikumu.

Līdz nākamajai Ministru kabineta sēdei izstrādātās atbalsta programmas atkārtoti tiks apspriestas finanšu ministra vadītajā uzņēmēju atbalsta darba grupā un pēc tam virzītas apstiprināšanai.

Plānots, ka apgrozāmo līdzekļu subsīdija būs 60% apmērā no uzņēmuma kopējās bruto darba samaksas, ieskaitot iemaksas darba devēja valsts obligātajā apdrošināšanā, par ko tika maksāti algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī (bet ne vairāk nekā 100 000 eiro katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi).

Savukārt atbalsts darba devējiem darbinieku atalgojuma daļējai kompensācijai plānots 50% apmērā no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas laika periodā no 2021.gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk kā 500 eiro kalendārajā mēnesī.

Grāmatvedības politikas ir noteikumi un metodes konkrēta uzņēmuma finanšu pārskata posteņu novērtēšanai. Tas iekļauj:

pamatlīdzekļi;
debitoru parādi;
krājumu atlikumi;
aizdevuma procenti;
naudas sodi;
uzkrāšanās utt.
Grāmatvedībā tiek atspoguļota visa uzņēmuma peļņa, zaudējumi un naudas plūsma.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.585 42.punktu grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs, ja ar īpašiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem nav noteikts citādi. Par uzņēmuma vadītāju uzskatāmo personu loku nosaka likuma "Par grāmatvedību" 2.panta ceturtā daļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.585 422.punktu biedrība, izglītība, arodbiedrība un reliģiskā organizācija, ja to apgrozījums (ienākumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro. , ir atbrīvoti no organizācijas grāmatvedības dokumentu izstrādes un apstiprināšanas. Atbrīvoti arī individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejniecības saimniecība, ja to apgrozījums (ienākumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā

nepārsniedz 300 000 eiro un ja tās kārto grāmatvedību, izmantojot vienkāršā ieraksta sistēmu, kā arī citas fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību.

Ne Ministru kabineta noteikumi Nr.585, ne Grāmatvedības likums neparedz atbrīvojumu no grāmatvedības politikas sagatavošanas saistībā ar uzņēmumā nodarbināto darbinieku skaitu.

Daudzi uzņēmumu īpašnieki ir saskārušies ar situāciju, kad kādam no uzņēmuma darbiniekiem nav izziņas par vakcināciju vai iepriekšēju slimību. Vai darba devējam ir tiesības šādu darbinieku atstādināt no darba?

Atstādināšana no darba principā ir darba devēja tiesības, taču rīkojums Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" un Ministru kabineta noteikumi Nr.662 "Epidemioloģiskie piesardzības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" nosaka, ka darba devējam ir jāveic šāda apturēšana noteiktās situācijās ir obligāta.

Atstādināšanai ir noteikti termiņi, un parasti ir aizliegts atstādināt darbinieku ilgāk par trim mēnešiem. Turklāt darba devējam ir pienākums izdot darbiniekam rakstisku rīkojumu par darba pārtraukšanu, norādot atstādināšanas iemeslu (lai darbinieks var saprast, kāpēc viņa tiesības ir ierobežotas) un atstādināšanas laiku. Rīkojumā jāiekļauj norāde par darbinieka pienākumu informēt darba devēju, ja mainās apstākļi, kas pamato atstādināšanu. Par atstādināšanas pārtraukšanu darbinieks jāpaziņo rakstveidā.

Kā ar jaunu darba līgumu noslēgšanu?

Jāuzsver, ka darba devējam nav aizliegts meklēt un pieņemt darbā jaunus speciālistus, tajā skaitā arī steidzamības kārtā, saskaņā ar likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktu, kas paredz iespēju slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku. līgumu par uz laiku atstādināta darbinieka prombūtni vai aizstāšanu, kā arī aizvietot darbinieku, kura pastāvīgā darba vieta ir atbrīvojusies, līdz jauna darbinieka pieņemšanai darbā.