Grāmatvedības politikas ir noteikumi un metodes konkrēta uzņēmuma finanšu pārskata posteņu novērtēšanai. Tas iekļauj:

pamatlīdzekļi;
debitoru parādi;
krājumu atlikumi;
aizdevuma procenti;
naudas sodi;
uzkrāšanās utt.
Grāmatvedībā tiek atspoguļota visa uzņēmuma peļņa, zaudējumi un naudas plūsma.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.585 42.punktu grāmatvedības organizācijas dokumentus izstrādā, apstiprina un par to saturu atbild uzņēmuma vadītājs, ja ar īpašiem likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem nav noteikts citādi. Par uzņēmuma vadītāju uzskatāmo personu loku nosaka likuma "Par grāmatvedību" 2.panta ceturtā daļa.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr.585 422.punktu biedrība, izglītība, arodbiedrība un reliģiskā organizācija, ja to apgrozījums (ienākumi) no saimnieciskajiem darījumiem gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 40 000 eiro. , ir atbrīvoti no organizācijas grāmatvedības dokumentu izstrādes un apstiprināšanas. Atbrīvoti arī individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejniecības saimniecība, ja to apgrozījums (ienākumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā

nepārsniedz 300 000 eiro un ja tās kārto grāmatvedību, izmantojot vienkāršā ieraksta sistēmu, kā arī citas fiziskas personas, kas veic saimniecisko darbību.

Ne Ministru kabineta noteikumi Nr.585, ne Grāmatvedības likums neparedz atbrīvojumu no grāmatvedības politikas sagatavošanas saistībā ar uzņēmumā nodarbināto darbinieku skaitu.