Saskaņā ar Darba likuma (Darba likuma) 40. panta 2. daļu darba līgumā ir noteikts darba samaksas apmērs un izmaksas laiks (6. punkts), noteiktais darba laiks dienā vai nedēļā (7. punkts). 6. un 7. punktā minēto informāciju var aizstāt ar atsauci uz attiecīgajiem noteikumiem, kas ietverti normatīvajos aktos, koplīgumos vai darba noteikumos.

Darba laiks ir laika posms no darba sākuma līdz tā beigām, kurā darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, neskaitot darba pārtraukumus. …

Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķas virsstundas.

Darba samaksa ir speciālistam par darbu izmaksājama atlīdzība, kas ietver darba samaksu un normatīvajos dokumentos noteiktās piemaksas, kā arī prēmijas.

ZT ir definētas vairākas algu sistēmas:

Darba samaksas sistēma uz laiku - darba samaksu aprēķina pēc faktiski nostrādātajām stundām neatkarīgi no veiktā darba apjoma;
Vienreizējā darba samaksas sistēma - darba samaksu aprēķina pēc veiktā darba apjoma, neatkarīgi no tā veikšanas laika.
Darba devējs var izmantot jebkuru no šīm sistēmām. Tajā pašā laikā darba samaksai nevajadzētu būt mazākai par valsts noteikto minimumu. Darbiniekiem, kuriem ir noteikts nepilns darba laiks, minimālā mēneša darba alga tiek noteikta proporcionāli nostrādātajām stundām attiecībā pret minimālo mēneša darba algu.